Dārgakmens ir minerāls, iezis, vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes - griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā - kā juvelierizstrādājums. Pie dārgakmeņiem pieskaita arī atsevišķus organiskus savienojumus, piemēram, dzintaru - fosilizētus koka sveķus.

Dārgakmeņus iedala dažādās grupās, veidos, varietātēs.

Piemēram, rubīns ir minerāla korunda cēlā, sarkanā varietāte, kamēr vairums citu cēlāku korunda kristālu citās krāsās tiks saukti par safīriem. Smaragds (zaļš), akvamarīns (zils), biksbīts (sarkans), gošenīts (bezkrāsas), heliodors (dzeltens) un morganīts (sārts) - visi šie dārgakmeņi ir viena minerāla - berila varietātes.

Dārgakmeņus, līdzīgi kā pārējos minerālus, raksturo un nosaka arī pēc tādām īpašībām, kā refrakcijas indeksa, optiskās dispersijas, blīvuma, cietības pēc Mosa skalas, skaldnības, lūzuma un spīduma.

Nozīmīgs faktors dārgakmens vērtības noteikšanā ir tā defekti, ieslēgumi.

Galveno dārgakmens vērtību veido tā skaistums, formas un kristāla masas perfekcija - līdz ar to pats svarīgākais dārgakmens vērtības kritērijs ir tā ārējais izskats.

Nozīmīgi ārējā izskata faktori ir krāsa, dzidrums, neparasti optiski fenomeni, neparasti ieslēgumi, arī dabiskā kristāla forma.

Pastāvīgi ļoti augstu vērtēts dārgakmens ir dimants - cietākais dabā atrodamais materiāls, kam piemīt daudzas unikālas īpašības. Dimants nebūt nav retākais dārgakmens - ik gadus tiek iegūti miljoniem karātu šī neparasti skaistā akmens.

Tradicionāli dārgakmeņus mēdz iedalīt dārgakmeņos un pusdārgakmeņos, taču šim iedalījumam vairāk ir vēsturiska vērtība, kas maz atbilst patreizējam tirgū pieejamajam dārgakmeņu klāstam un cenu līmenim.

Mākslīgie un sintētiskie dārgakmeņi

Mākslīgā veidā tiek iegūtas vairākas dabisko dārgakmeņu imitācijas. Imitācijas var atgādināt īsto akmeni, taču tām nekad nebūs pilnīgi tādas pašas īpašības.

Laboratorijas apstākļos tiek iegūti arī sintētiski rubīna, safīra, smaragda, un kopš nesena laika arī juvelierkvalitātes dimanta kristāli - šādiem kristāliem fizikālās īpašības ir gandrīz identiskas dabisku kristālu īpašībām. Šādā veidā iegūti dārgakmeņi ir daudzkārt lētāki nekā dabā atrastie.

Ļoti bieži dabiskie dārgakmeņi tiek mākslīgi pārveidoti - to krāsa tiek padarīta cēlāka un neparastāka karsējot vai apstarojot, ar dažādām metodēm tiek likvidēti ieslēgumi.

Dārgakmeņu ieguves vietas

Daļu no dārgakmens vērtības veido tā retums un grūtā pieejamība - vērtīgākos dārgakmeņus var atrast tikai dažās atradnēs, pie kam tikai noteiktas atradnes dod visaugstākās kvalitātes akmeņus. Daudzas dārgakmeņu atradnes ir daļa no cilvēces kultūras vēstures, tās ir apvītas ar leģendām un nostāstiem, radot romantisku iespaidu tajos cilvēkos, kas ikdienā nav ciešāk saistīti ar dārgakmeņu ieguvi.

Liela dārgakmeņu daudzveidība ir tādās valstīs, kā Brazīlijā, Indijā, Šrilankā, Birmā, Madagaskarā. Izcilas smaragda raktuves atrodas Kolumbijā, visskaistāko lazurītu iegūst grūti pieejamā Afganistānas kalnu rajonā, savukārt visskaistākie rubīni līdz nesenam laikam tika iegūti Birmā, Mogokas ielejā.